Attēls: Blāvi apgaismota laboratorija ar hromētu fermentācijas tvertni

Attēlā redzama vāji apgaismota laboratorija, ko piesātina silta, dzintara toņa atmosfēra, kas nekavējoties rada koncentrētas meistarības un zinātniskas precizitātes sajūtu. Kompozīcijas centrā atrodas mirdzoša, hromēta fermentācijas tvertne, kuras gludā metāliskā virsma atstaro tuvumā esošo lampu un instrumentu maigo gaismu. Cilindriskas formas tvertne, ko rotā mērinstrumenti un vārsti, dominē telpā kā centrālais tēls eksperimentu un pilnveidošanas stāstā. Tās spoguļveida apdare smalki atspoguļo apkārtējo vidi — solus, kolbas un ēnas —, piešķirot ainai gandrīz kinematogrāfisku dziļumu.

Ap tvertni darba telpa ir blīva ar detaļām un ieteikumiem. Koka darbagaldi abās pusēs ir pieblīvēti ar dažādiem laboratorijas stikla traukiem: vērtnēm, kolbām, kondensatoriem un mēģenēm, kas piepildītas ar dažādas necaurredzamības un krāsas šķidrumiem — galvenokārt piesātināti dzintara un tumši brūnā krāsā ar nelielu caurspīdīga zelta pieskaņu. Dažu trauku malās ir pielipušas plānas kondensāta lāses, kas liecina par nesenu karsēšanu vai ķīmisku reakciju. Izkārtojums ir sakārtots, bet acīmredzami tiek lietots, ar saritinātām mēģenēm un atvērtām piezīmju grāmatiņām, kas liecina par pastāvīgu novērošanas un pielāgošanas nepieciešamību, kas raksturo eksperimentālo darbu.

Silta gaismas strūkla no nelielas galda lampas kreisajā pusē izgaismo daļu no sola, apžilbinot vairāku augstu stikla pudeļu kakliņus un mērkolbu noapaļotos vēderus. Šis zeltainais apgaismojums izgaist istabas tumšākajos stūros, kur no sienām paceļas plaukti, kas piepildīti ar burku, pudeļu un šaurkakla trauku rindām. Katrā traukā ir noslēpumainas vielas — iespējams, kultūras, raugi vai ķīmiskie reaģenti —, kas visas norāda uz rūpīgu fermentācijas izpēti. Ēnas starp pudelēm piešķir klusas noslēpumainības atmosfēru, it kā laboratorijai būtu sena un rūpīga pētījumu vēsture, kas turpina attīstīties.

Labajā pusē, daļēji apgaismots, stāv izturīgs koka galds, uz kura novietots klasisks melns mikroskops, kura klātbūtne uzsver telpas zinātnisko mērķi. Netālu grupās izvietotas vēl citas kolbas un mazas paraugu burciņas, kuru šķidrumi vāji mirdz apkārtējā apgaismojumā. Katrs elements, sākot no vienkāršajiem misiņa veidgabaliem līdz smalkajiem stikla kātiņiem, veicina gan zinātnes, gan mākslinieciskuma apbrīnu — tiltu starp empīriskiem pētījumiem un radošiem centieniem.

Ainas apgaismojums ir ļoti svarīgs tās atmosfērai. Maigs, netiešs un silts, tas filtrējas caur telpu ar smalkām gradientu, nevis asiem stariem. Ēnas krīt garas pāri galdiem un gar tvertnes virsmu, piešķirot metālam un stiklam skulpturālu kvalitāti. Gaismas krāsas temperatūra, kas ir tuvāka sveču gaismai nekā dienasgaismai, rada mūžīgu iespaidu, kas varētu novietot šo laboratoriju jebkur starp 19. gadsimta beigām un mūsdienām. Tas arī izceļ tērauda tvertnes un stikla virsmu atstarojošo spīdumu, piešķirot attēlam glezniecisku kvalitāti, neskatoties uz fotoreālistiskajām detaļām.

Attēla kopējais tonis ir disciplinētas zinātkāres izpausme — mākslas un zinātnes saplūšana. Tas tver to cilvēku garu, kuri meklē pilnību kontrolētos dabiskos procesos, piemēram, fermentācijā, apvienojot ķīmiju, bioloģiju un meistarību vienā radīšanas aktā. Nav redzamas cilvēka klātbūtnes, tomēr telpa šķiet dzīva ar tās neredzamo iemītnieku pieskārieniem un nodomiem. Katra kolba, katrs slēdzis uz tvertnes un katrs atspulgs pulētajā hromā liecina par viņu centību un kompetenci. Rezultāts ir ieskaujošs vizuāls stāstījums: mierīga, bet uzlādēta vide, kur zinātne satiekas ar mākslu un kur atklāšanas procesu izgaismo — gan burtiski, gan metaforiski — cilvēka atjautības mirdzums.

Attēls ir saistīts ar: Alus fermentēšana ar CellarScience Hornindal raugu