Attēls: Haotiska fermentācija uz pieblīvēta alus darītavas darbagalda

Fotogrāfijā attēlots vāji apgaismots, atmosfērisks laboratorijas galds, kur haosa un nepilnību brīdī risinās alus darīšanas zinātnes drāma. Attēla centrālais elements ir liela Erlenmeijera kolba, kas novietota priekšplānā, tās stikla sānos iegravēti tilpuma marķējumi, kas vāji mirdz siltā, dzintara krāsas lampas gaismā. Kolba ir piepildīta ar putojošu, dzintara krāsas šķidrumu, kas ir uzliesmojis nekontrolētā fermentācijā. No tās šaurā kakliņa ceļas putas, līstot pa sāniem lipīgās straumītēs un sakrājoties uz raupjās koka virsmas zemāk. Dzīvīgā šņākšana un putojošā galva simbolizē neveiksmīgu fermentācijas procesu, kurā daba pārspēj cilvēka mēģinājumus to kontrolēt.

Ap kolbu sakrājušos brūvēšanas piederumu un piederumu haoss pastiprina nekārtības un vilšanās sajūtu. Uz sāniem, pusaizmirsts, guļ hidrometrs, kura stikla caurulīte uztver nejaušus atspīdumus no blāvās gaismas. Blakus tai atrodas neliela flakoniņa ar uzrakstu “RAUDS”, tā sterilais baltais korpuss asi kontrastē ar apkārt esošo putu un izlijušā šķidruma mežonīgo ainu. Netālu atrodas neliela koka bļodiņa ar dažiem izkaisītiem iesala miežu graudiem, kas atgādina par brūvēšanas procesa neapstrādāto, vienkāršo izcelsmi – sastāvdaļām, kas ir krasā pretstatā fermentācijas neparedzamībai.

Galda labajā malā atrodas nodriskāta brūvēšanas rokasgrāmata. Tās lapas ir nodzeltējušas un saritinājušās, uz nodilušā vāka ir uzspiests treknrakstā rakstīts nosaukums “BRŪVĒŠANA”. Šī rokasgrāmata nešķiet tik drīzāk kā ceļvedis, cik relikvija, kas simbolizē gan uzkrātās zināšanas, gan mēģinājumu un kļūdu radīto vilšanos. Tās klātbūtne pastiprina nepilnības tēmu, it kā pat gadsimtiem ilga gudrība dažreiz būtu bezspēcīga pret rauga kaprīzo uzvedību.

Fons ir miglains un ēnains, stikla trauki un laboratorijas aprīkojums vāji saskatāmi caur dūmakainu plīvuru. Kolbas un mēģenes stāv dīkā, saplūstot ar blāvumu, it kā tās būtu pamestas eksperimenta vidū. Apkārtējais apgaismojums ir blāvs un drūms, un vienīgā griestu lampa met siltu, gandrīz nomācošu gaismu pār darbagaldu. Šis apgaismojums izceļ putojošo kolbu un izkaisītos instrumentus, vienlaikus atstājot pārējo laboratoriju ietītu ēnā. Efekts ir kinematogrāfisks, radot gan intimitāti, gan nemieru — kā nekustīgs kadrs no stāsta par neatlaidību, vilšanos un negribīgu cieņu pret dabas nekontrolējamajiem spēkiem.

Kompozīcija pauž vairāk nekā tikai viena neveiksmīga eksperimenta haosu. Tā stāsta par alus darīšanu kā mākslu un zinātni, kur kontrole un neparedzamība mūžīgi pastāv spriedzē. Kolbas izvirdums simbolizē rauga — alus ražošanas dzīvā dzinēja — vitalitāti un neparedzamību, savukārt instrumenti, graudi un rokasgrāmata uzsver alus darītāja mūžīgo cīņu, lai līdzsvarotu amatniecību ar bioloģiju. Kopējo ainu piesātina nemiera un pazemības sajūta, kas atgādina, ka pat visrūpīgākā sagatavošanās var dot ceļu fermentācijas nepaklausīgajam garam.

Apvienojot lauku alus darīšanas tradīcijas elementus ar laboratorijas precizitāti, fotogrāfija glezno dramatisku portretu par izaicinājumiem, kas rodas, strādājot ar Eiropas alus raugu. Tā ir vienlaikus gan tekstūras un noskaņas pētījums — putas pret stiklu, koks pret gaismu —, gan vilšanās un cieņas alegorija. Skatītājiem tā atgādina par neveiksmīgas alus darīšanas sensoro pasauli: izplūstošo putu šņākšanu, izlijušā raugsa smaku, rokasgrāmatas smakojošo papīru un saspringto atmosfēru, kad alus darītājs saskaras ar dabas neparedzamību.

Attēls ir saistīts ar: Alus fermentēšana ar Bulldog B44 Eiropas alus raugu